Dienasgrāmatas (blogi)

priesteriene, 19-01-2009 16:50		2 28
Skatos par Appolo litenīgo lidojumu uz Mēnesi. Apbrīnoju Amstronga nervus un domāju, nez kādām emocijām jāraugās Mēness bumbā šim cilvēkam...? Jo īpaši tad, kad lasi par romantisko Mēness pusi cilvēku prātos.:))

Komentāri

Labais35: ;-) Romantika...! Kas tas ir? Tas ir tad kad visi mēs vārtāmies dubļos, bet daži no mums veras zvaigznēs?

2009-01-20 01:42

priesteriene: Kādam arī tas, bet vēl nesen te lasīju, tik zināmo teiksmu, kā abi atrod kopības mirkli, esot tālu viens no otra, raugoties mēnesī.... Pazīstamas emocijas ikvienaam man šķiet:)).
Redzi , arī tie, kas dubļos vārtās, uz debesīm acis paceļ un laikam jau genētiski, Mēness vienmēr cilvēkā izraisa ilgas... Varbūt tādēļ, ka tumsai ietverot nakti, Mēness ir kā bākuguns, vienīgais ceļa pavadonis? Bet gan jau arī Tu atcerēsies ne vienu vien Mēness pielietu nakti:)).Tik spocīgi skatīties Mēnesi otrā pasaules malā, kur tas augšpēdus savu vaigu gozē, tad gan liekas, ka Pasaule jūk prātā un pat debesis pret Tevi sazvērējušās:)).

2009-01-20 08:26

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.