|
Vakar izzi atkal niķojās un es atkal paliku bez valodas. Nu kaut ar novēlošanos, bet tomēr:
17. janvāris.
Tāda pelēka un neitrāla diena. Tas pat nelielais saliņš kā vakar, un arī tas pats sniedziņš. It kā derētu iziet pastaigāties, bet saules nav, no bildēm nekas nesanāks. Sirds velk kaut kur tālāk, bet nav īstais laiks.
Aizgāju pie Aivara paskaldīt malku. Viņš, velns, tomēr pielicis traktoram tās ķēdes un šo to arī izvilcis no Riežupes kraules. Es gan skaldīju tās sausās egles, kas nāk no Maņģenes, bet arī tas ir derīgi. Aivars kādam vecam dārza zāģim pierīkojis ļoti oriģinālu rokturi. Tat tomēr pietiek ,velnam, laika arī priekš muļķībām! |
