|
|
Laimonis dienasgrāmata
| Piektdiena 14-05-2004 20:46 |
|
26 |
Cilveekam izkrita akmens no rokaam, vinju paarnjeema paniskas bailes, vajadzeeja skriet, beegt, bet vish staaveeja un skatiijaas uz to kamdeelj vish nevareeja pakusteet, tas bija kaa esi pielijis ar cementu, bez jebkaadas ceriibas izdziivot, tu vari tikai stulbi skatiities uz to un skaitiit sekundes liidz vairs nevareesi neko just, tu vairs nejuti savu sirdi, bija tikai pulseeshana kas tomeer neatgrieza jushanu kaajaas ne rokaas, liekaas uz briidi ka viss ir vienalga, likaas ka buus labi. Cilveeks saluuza, nokrita, sasita celi, tas saapeeja, iekustinaaja roku lai atbalstiitos, roka saskaaraas ar aukstu slapju zemi, tas atgrieza rokaa jushanu, smalki akmenji spiedaas miesaa un atgaadinaaji ka tu veel tur esi. Cilveeks saaka aatri elsot un skatiities uz zemi, fokuss leenaam atgriezaas, vinjsh jau vareeja skaidri redzeet zemi, izkustinaajis otru roku un atbalstiijaas pret zemi lai buutu vieglaak. Ievilka dzilji elpu un atspeeraas ar kaaju pret zemi, iznaaca gruudiens uz priekshu kas vinju nogaaza ar seju zemee un saskraapeeja vaigu un pieri pret akmeniishiem. Cilveeks juta ka suurst seja, vish paceela galvu uz taa pusi, jau bez baileem. Aizmetam sapraatu, paceljam rokas, pieslejamies kaajaas, tas nekas, vinjsh pastiepa roku un redzeeja ka vinja izshkjiist, tika zaudeeta liidzsvara sajuuta, vish pastreipuljoja uz veselaas rokas pusi, redze apmiglojaas un galvaa ieskaneejaas siikshana, vish nejuta to ka zaudeeja roku, ne ar dziivi kas teceeja no vinja aaraa. Vish paskatiijaas uz to un pasmaidiija.
Cilveeks shoreiz nokrita lai nekad nepieceltos.
tas izzuda |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
