|
Kas, meklējot sev laimi, liek ciest citām radībām, kuras arī vēlas
laimi, tas pēc nāves neiemantos laimi.
Kā gans ar nūju dzen govis uz ganībām, tā vecums un nāve dzen dzīvo
radību dzīvi.
Mazzinīgs cilvēks noveco kā vērsis: viņam pieaug muskuļi, turpretī zināšanas
nepieaug.
Darīt sliktus un sev kaitīgus darbus ir viegli. Turpretī to, kas ir labs
un noderīgs, darīt ir ārkārtīgi grūti.
Kas ar labu darbu izpērk nodarīto ļaunumu, tas apgaismo šo pasauli kā no
mākoņiem izni-ris mēness.
Patiesi, skopie nenokļūst dievu pasaulē; muļķi tiešām necildina dāvanas.
Turpretī gudrais dodot priecājas: tādējādi taču viņš gūst laimi citā
pasaulē.
Ļaunuma nedarīšana, laba sasniegšana, sava prāta attīrīšana tāda
ir apskaidroto mācība.
Pat zelta monētu birums neremdinās kaislības. Gudrs ir tas, kurš zina:
kaislības ir sāpīgas un dod maz prieka.
Cilvēki, kurus nomāc bailes, visur meklē slēptuvi; kalnos, mežos, birzī,
kapenēs.
Grūti atrast cēlsirdīgu cilvēku; ne visur tāds piedzimst. Bet kur tāds
gudrais piedzimst, tur plaukst laimīga dzimta.
Uzvara rada naidu; uzvarētais dzīvo bēdās. Laimē dzīvo mierīgais, kas
ir atteicies no uzvaras un sakāves.
Patīkami skatīties uz cēlsirdīgajiem; būt viņu sabiedrībā ir labi.
Lai vienmēr ir laimīgs tas, kurš neredz muļķus.
Kas nododas kņadai, nevis pārdomām, aizmirst mērķi un ķeras pie baudām,
tas apskauž to, kurš gremdējas sevī.
Lai viņš pieveic dusmīgo ar dusmu trūkumu, ļauno ar labo, lai viņš
skopo pieveic ar dāsnumu, meli ar patiesību.
Runā patiesību, neļaujies dusmām: ja tev lūdz, kaut arī nedaudz,
dod. Ar šo triju nosacījumu palīdzību var tuvināties dieviem.
Nav bijis, nebūs un arī tagad nav tāda cilvēka, kurš būtu pelnījis
tikai nosodījumu vai tikai uzslavu.
Pakāpeniski, mazpamazām, laiku pa laikam gudrajam
ir jānokrata no sevis dubļi kā sudrablietu meistaram sudrabs.
Viegli dzīvot tam, kas ir nekaunīgs kā vārna, rupjš, uzmācīgs, nesaprātīgs,
samaitāts.
Bet grūti dzīvot tam, kurš ir pieticīgs, kurš vienmēr meklē tīro, kurš
ir objektīvs, aukstasinīgs, tālredzīgs, kura dzīve ir tīra.
Nav uguns, kas līdzinātos kaislei, nav spazmas, kas līdzinātos dusmām,
nav tīkla, kas līdzinātos apmānam, nav upes, kas līdzinātos vēlmēm.
Helēna Rēriha "Budisma pamati"
|
