Šodien tāda pārdomu diena pirms kārtējā darba gada iesākuma....Aiz loga barojas zīlītes un pa kādam zvirbulim, krīt lēnas sniegapārlas, tādas pūkainas un lēnas, lēnas... saulīti palaidņi mākoņubrāļi ne visai grib rādīt....
Ir laiks tā kā salikt visu pa vietām. Iepriekšējo divu gadu iedomātos plānus tā kā būtu izpildījusi...tad nu atliek šā gada sapņus izsacīt sev skaļi un izdomāt rīcības plānu...Darbā - vēlos saprātīgāku rīcību: jāsaprot, ka neesmu es pasaules centrs un visiem caurumiem par spundi nederēšu...Mājās...vieniem savējiem veselību un sapratni, ka gadi iet vairumā, otriem savējiem - ka gadi iet vairumā, ka prātam būtu jāiet līdztekus gadiem :)))...un sev - ka gadi neiet mazumā, bet vēl tik daudz atlicis paveicama, tik daudz laba sastopama (un tas eņģelis no aizmākoņa maliņas ar rūpju pilnu skatienu to visu pārrauga...). Darīšu, ko varēšu, un vēl mazdrusciņ vairāk...:) |