|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| sauliite123, 01-01-2009 21:43 |
|
1 38 |
Mūžīgais, nemainīgais gada ritums atkal un atkal ļauj pārdzīvot visu no Sākuma....
...Janvārī vēl liekas, ka vasara ir aiz trejdeviņiem sniegputeņu kalniem, un tu ļauj sev iegrimt rāmā apcerīgumā un sapņot, sapņot, sapņot...
Marts - jā, tas liekas daudzsološs: teju, teju būs klāt īstais, smaržu reibinošais un skurbinošais pavasaris! Un cik tad nu vairs tālu līdz pilnzieda vasarai! Vien mirkli sirdī iedur: tu taču nezini, skumt vai priecāties, ka tas Lielais ziedēšanas laiks ir tik īss...
Augusts ir robežšķirtne starp gaismu un tumsu. Bet vēl jau līst zvaigžņu lietus- varbūt tas ir mirdzošs sveiciens Tev no tālā Kosmosa?..... Domas pierimst,un tu ļaujies apcerīgam mieram: ir tumsa un migla, un trīsuļojošām sveču liesmiņām nāk veļu - dvēseļu satikšanās laiks.....
Kad gads pagriežas uz Saules pusi, tu, uz Gaismas sliekšņa stāvot, pārdomā, ko esi sējis un ko pļāvis, cik graudu plaukstās sabiris un cik caur pirkstiem aizslīdējis...Vētīšana palīdz stiprākam tapt....
Zeme izdzīvo gadalaiku miju...Arī Dzīvei ir savs ritms...Brīnumainā kārtā tev pašam ļauts par to rūpēties!...
Ir atkal jauns Sākums....Pasaule atkal ir tik atvērta un aicinoša...Tu ar ilgošanos veries jaunajā kalendārā un skaiti, cik laika palicis - līdz atvaļinājumam, gadumijai......Kā balts zibens bliež atklāsme: Tev taču patiesībā ATKAL ir apsolītas 365 cerību un iespēju pilnas dienas!!!
Lai mums pietiek sirdsgudrības, Mīlestības un prāta sev atvelēto laiku ar prieku izdzīvot un gaišumu citiem dot!:)
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
