ka neiet, ta neiet, labāk iespamošu kādu dzeju, /nedaudz adaptēts no tiina_loa dienenes/ varbūt kāds izlasīs:

Mums bija lemts nebūt kopā,

Klīst pa ceļiem simtiem gadu.

Mums bija lemts nezināt,

Ka priekšā nedziestoša gaisma.

Aklais liktenis mums bija lēmis

Sajust neizsakāmas skumjas,

Un nenovēršami vienreiz tikties.

Mirklī, kad minūtes pārvēršas gados, 

Saskatīties klusumā,

Sirds spārniem saskārties,

Un nesatikties vairs nekad.

 /muzikalais pavadijums/