"...mazais princis pieradināja lapsu, un, kad tuvojās šķiršanās stunda, lapsa sacīja:- Es raudāšu. -Tā tava vaina, -iebilda mazais princis, es tev nebūt nevēlēju ļaunu, bet tu pati gribēji, lai es tevi pieradinu... Protams, -sacīja lapsa.-Bet tu taču raudāsi! - teica mazais princis. - Bez šaubām, - atteica lapsa. - Tad jau tu neko neiegūsti! - Es iegūstu gan, - sacīja lapsa, - atceries zeltainos kviešus.

- Ardievu, -sacīja lapsa. - Lūk, mans noslēpums, tas ir ļoti vienkāršs: īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams."

Senas un sen lasītas rindas no "Mazā prinča", kas nez kāpēc nezaudē savu aktualitāti... Manā uztverē labākā attiecību grāmata :)