Dienasgrāmatas (blogi)

sarma7, 26-11-2008 13:04		7 39
Kāds zvans mani atsauca pagātnē. Vismaz 20 gadus atpakaļ. Jā, es esmu mājās, jā, saslimusi. Nē, rīt uz darbu neiešu. (Kaut kā nav vairs tās vainas apziņas, ka esmu atļāvusies būt slima, laikam būšu izaugusi.)..Tālāk seko atskaite, kāpēc esmu saslimusi (jūtos vairāk nekā muļķīgi)....Kā pašai?.. Mājās auksti, sniegs līdz padusēm, nevaru malku dabūt... Paprasi dēlam, lai aizbrauc un sanes malku... Ko nu es viņu traucēšu, gan jau kaimiņš man atraks taciņu līdz malkas šķūnītim, tev gan mājās silti.. Jā, man ir silti... (Noklusēju un nesaku, ka viņas dēlam un meitai arī ir silti)... Nezin, varbūt kāds cits dēls, izlasot šis rindas, piezvanīs savai mātei un aizbrauks sanest malku, bet es arī netraucēšu viņas dēlu....

Komentāri

sarma7: Varbūt tomēr man vajag piezvanīt?

2008-11-26 13:16

selerija: es laikam piezvanītu .Varbūt tas dēls nemaz neiedomajās ,kad mammai auksti.

2008-11-26 13:54

pidulis: Ak, kā es gan piezvanītu, gan sanestu malku, ja vien būtu kam! Ja būtu! Diemžēl... Bieži vien to saprotam pārāk vēlu. Un tomēr Tavā vietā es nazvanītu. Un ja nu dēla vietā atbild sieviete?! Tad Tu vēl paliksi tā vainīgā. Visu pasauli neizlabosi. Lai māte pati zvana!

2008-11-26 14:56

sarma7: Neizturēju un piezvanīju. Ir sievietes, kas pieradušas pašas ar visu tikt galā, vīrieši pat nepamana, ka viņām ir smagi. Piduli, es tāpat daudzreiz esmu bijusi pie daudz kā vainīga, būdama nevainīga...:)

2008-11-26 15:22

sarma7: Kā parasti!:) Piduli, Tev bija taisnība!:)

2008-11-29 10:56

vanadziene: Dēlam gan var droši lūgt, reizēm pietiek, ja ieminamies, pats varbūt sapratīs... Bet mēs gribam būt lepnas, neatkarīgas, rezultātā pašām jācieš.:(

2008-11-26 21:15

sarma7: Normāli ir tad, ja vecāki palīdz bērniem un bērni palīdz vecākiem, tas ir pats par sevi saprotams un, manuprāt, tam nav nekāda sakara ar lepnumu.

2008-11-26 22:37

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.