Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 18-11-2008 02:21		6 33
kas esmu es, kur ir mans sākums kā sīpolam kārtu pa kārtai jāplēš sev nost lieko, kas gadiem krājies līdz paliks smaidīgs un sapņojošs bērns un jāsmejas, jāsmejas vairāk lai laimīgs būtu, nevienam neko neņemot nost cik saaudīs tīklu vēl zirneklīts cik koku jāiestāda lai tā dvēseli saprastu vai dziedināts kāds un ievainots vai dzīvos kā sagūstīts zvērs vēl nezinu, varbūt, varbūt vairākas dzīves jādzīvo un katrā - liktens, kuram saimnieks tu pats

Komentāri

Burve77: Uz vecumgalu jau atkal par to bērnu paliksim...bez kādām īpašām pūlēm:))

2008-11-18 02:24

perpetum: visa pamatā ir zebras aksioma, melnas svītras mijas ar baltām līdz nonākam zem astes

2008-11-18 02:27

le_chot: Pēdējā rindiņa jau ir ar atbilde :))

2008-11-18 08:30

rudensroze12: Jautājumi, uz kuriem mēs daudzi meklējam atbildes... Vai atrodam?...LAI IZDODAS! :)

2008-11-18 08:50

sibilla3: ......varbūt........

2008-11-18 09:33

Saulainaa: Dzejolis skaists- dzīves filosofija. Man prieks, ka arvien vairāk cilvēku cenšos izprast sevi, savu sākumu, saknes utj.
Tieši tā- paši lemjam, kā būt, paši izvēlamies, kādiem būt!

2008-11-18 20:28

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.