adatinja: Vakar viens kungs gan skaisti pateica, ..........kā kuro reiz, bet savu zemi gan es mīlu.

joudasis: Vai,tik,Tu nejauc vienā katlā valdību,deputāteļus un spekulantus ar Tēvu zemi?

adatinja: Nu nē viens no laukiem teica ka valsti kā kuru reizi, bet zemi mīlot :)

Ieklausos: Zini, pirms vairākiem gadiem viens adatains tīnis man mēģināja iestāstīt, ka viņš nu neko nejūt pret savu dzimto zemi un valodu. Pēc kāda laiciņa es viņam apjautājos, ko viņš darītu, ja skolu apmaiņas programmā atbraukušais ārzemju tīnis sāktu gānīt Latviju. Puisis bez īpašas domāšanas atbildēja, ka sadotu pa purnu, un tā pamatīgi. Es tad apjautājos, kālab? Mēs vienojāmies, ka tā patriotisma ir gana, tikai ne katrs par to diendienā runā, un mēs nereti kaunamies par to, ka mums iet tā, kā mums iet, ka mums ir daudz tādu ļaužu, kādi viņi ir, par to, ka pārmaiņas notiek tik ļoti, ļoti lēni...

Closing_Time: Sen jau sirdī manā

Ar Tevi tā vieta aizņemta,

Kas mīlestībai uz Dzimteni

Atvēlēta.

inuce: patriotisms?...nu man tas saistās ar cīņu par tēvzemi...:)...un to nu nekādi nevar mākslīgi uzturēt caur TV un presi: tagad visi svinēsim! un degsim sveces! iesim gājienā! klausīsimie oratorijas un simfonijas!un visi darbi jau menesi iepriekš tiek darīti tikai zem lozunga"Latvija dzimšanas diena!"....
.....par mīlestību skaļi nerunā- gudri cilvēki...:)))...tā vienkārši ir!

INTIDE: Ja atgriežoties no ceļojuma, kurš visādā ziņā ir bijis ļoti jauks, pārbraucot pāri robežai sajūti kņudoņu pakrūtē, ka esi Latvijā, tad manuprāt tā arī ir mīlestība.......