|
Pieskarieties viens otram ... Tikai pieskarieties ...
Nelūdziet... Gaidiet... Pieskarieties ar tauriņa spārnu
vieglumu. Ar ziedputekšņu smaržu uz bites spārniem. Ar savu trīsošo elpu.
Noticiet - jūs protat glabāt vieglumu. Jūs nepievilsiet.
Pieskarieties ar savu domu staru. Pa to jūs uzkāpsiet debesīs. Nebaidieties!Jūs sajutīsiet vieglo pieskaršanos.
Pieskarieties! Aizveriet acis, kurās mīt pasaule, lai skatiens nenobiedē taureni. Pieskarieties un pasargājiet viens otru. No kā?... No rudens vēja...
Neatdodiet vējam ziedputekšņu smaržu. Vējš neprot saudzēt.
Tā nežēlība, kas līdzinās trulam nazim, kas neprot griezt, bet tikai sāpināt.
Neslāpējiet savu domu staru. Mums pietrūks gaismas un ceļa uz debesīm. ........
Baidāmies?... no kā?... no pieskaršanās, kas ir atbildība par taureni ar vieglajiem spārniem? No smaržas, kas reibina kā mīlestība?
Baidāmies?... no atbildības aiziet pa gaismas staru divatā?...
Katra diena ir kā sākums, kā balta lapa, uz kuras uzrakstīts - varbūt!!!!
|
