Ne gadu gaita vērš mūs vecus,

Bet mīlestības izsīkums-

Kad nav nekur neviena pleca

Pie kura tiktos raudāt mums.

Kad nav nekur nevienas rokas,

Ko klusējot pie vaiga spiest,

Kad nav nekur vairs gaiša loga,

Ar kuru tumsā runāties.

Kad nav vairs vārda "mīļais ,labais",

Ko kaut vai murgos izrunāt,

Tad iestājas tāpat kā dabā

Tas laiks,

Kad padošanās klāt.