The Point of No Return

Pilota  kabīne.
Starp  daudzām  citām,  viena  signāllampiņa  ( PNR ),  ir  tāda - mazliet  filozofiska.
Tā  iedegas,  kad  lidmašīnas  bākās  esošais  degvielas  daudzums kļuvis  nepietiekams  aizlidošanai  atpakaļ  uz  pacelšanās vietu . .
( gluži  kā  dažkārt  dzīvē,  kad  sanācis  aizplivināties  mazliet  par tālu,  tā  gadās . . .)

Viss.
Ceļa  atpakaļ  vairs  nav .
Tagad  tikai  uz  priekšu,
stūri  uz  sevi,  gāzi  -  grīdā !
Koksu !!

Un  tad  pienāk  ziņojums,  visai  negaidīts  -  galamērķis  reisus nepieņem ! ! !
? ? ?
Drudžaini  meklēt  citus,  rezerves  lidlaukus,  kuros  sagaidītāju nebūs,  par  puķēm  nemaz  nerunājot ?
Veikt  ekstremālu  nosēšanos  ar  ievilktām  šasijām,  uz  vēdera, kādā  kukurūzas  laukā  par  izbrīnu  vietējam  govju ganāmpulkam ?

Bet  varbūt  nedomāt  ne  par lidlaukiem,  ne  par  degvielas atlikumu,
( gaisā  taču  neviens  nav  palicis ),
uzlidot,  cik  var,  iespējami  augstu,  papriecāties  par  sniegotajām kalnu  virsotnēm,  par  zilā  oreolā  jaušamo  Zemes  izliekumu,  par virs  galvas  pēkšņi  uzmirdzējušajām  zvaigznēm,  lai  arī  tur,  lejā, bija  diena . . .
Ja  ne  vēlāk  pats  pilots,  tad  par  augšā  redzēto  citiem  pastāstīs - melnā kaste . . .

Laiski  vēroju  savas  lidmašīnas  paneli, 
kas  zin . . .