|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| hannaaste, 05-10-2008 09:38 |
|
7 |
veļu laika darbiņi ir apdarīti. paldies dievam, ka viss iegriezās pa labam sākot ar brīnišķīgu laiku, tad arī braukšanas lietas sakārtojās manai vēlmei par labu. reizēm, nē, gandrīz vienmēr kolēģu stiprais plecs ir neaizvietojams, un nav svarīgi, vai plecs pieder vīriešu vai sieviešu dzimumam. tā nu vakar es vienu kapu vietā izbraukāju divus. attālums starp abiem 40 km. izspārdīju lapas savā vecajā skolā, apskatījos "to lielo kalnu, no kura braucot ar ragaviņām ietriecos kokā". apsmieties varēja, cik tas šobrīd ir "liels". izložņāju taciņas, upītei, kuras krastā pa ceļam no skolas mēs mēdzām spēlēties, bebrs ir pastrādājis ne pa jokam. bet pārējais ir pa vecam. vienvārdsakot es atkal biju maza, bridu pa savu bērnību un atmiņas puzles gabaliņiem.
viens liels izbrīns tomēr ir. vidzemes svecīšu vakara kults. tā tas saucas. jau ērgļos bodē pie pašas ieiejas kārtīga ķīpa ar kapu svecītēm. bet otrajos kapiņos redzētais mani pārsteidza pamatīgi. cilvēku plūsma kā uz koncertu brīvdabā. sveces visādos veidos, daudz. jauni, veci, mašīnu stāvlaukums pilns. visi staigā, noliek svecīti pie sev pazīstamā un kādreiz tuvā cilvēka kapiņa, satiekas dzīvajie. mājās braucot jau tumsiņā ap astoņiem aizbraucām vēlreiz. viss vienās ugunīs. mana tante ( viena no daudzajām) teica jauki: viņiem te savs tusiņš. ar to domājot aizgājušos. izskatās, ka es pasauli būtu pirmoreiz ieraudzījusi, ja tā nu sabrīnījusies. bet zemgalē tas notiek mierīgāk. nu ja būšu godīga, tad šis ir pirmais svecīšu vakars pa septiņiem gadiem, kopš vecāsmātes un vecātēva nav, uz kuru es esmu bijusi. no mazbērniem šoreiz bijām vairāki. nu ļoti ceru, ka jaunskungs nākamgad jau būs uz riteņiem un šis pasākums ir ar obbligāto apmeklējumu. tā es domāju šobrīd. jā, tas tomēr ir skaisti.
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
