Dienasgrāmatas (blogi)

runka, 28-09-2008 19:29		21 24
Tikko aizvadīju ciemiņus - bijušo, savu bērnu tēvu ar viņa tagadējo sievu...tagad skatos degošās svecītes liesmiņā un šampanieša un tortes iespaidā domāju.... Pirms divdesmit septiņiem gadiem pasauli ieraudzīja mūsu vidējā atvase....Pirms piecpadsmit gadiem, kopā nodzīvojuši piecpadsmit - izšķīrāmies ar liiiieeeelu naidu. Nu trīs mūsu bērni ir jau izauguši, bet tieši vidējam tie gadi bija vissmagākie... Mums - lielajiem izveidojās ar laiku citas ģimenes, viss mazpamazām nostājās uz miera takas...bet lielais dēls nevarēja tēvam ilgi piedot... Un šovasar, kad satikāmies visi pie mūsus jaunākas mazmeitiņas, pēc kādiem gadiem divdesmi pirmo reizi atkal dzirdēju lielo dēlu sakām savam tēvam: "tēti"... Tātad dzīve ir puisi nolikusi uz piedošanas un sapratnes ceļa... Dieviņš dod mums visiem tādu saprātu, lai nepostītu savu un citu dzīvi bijušo neveiksmju pēc...

Komentāri

homodauns: Nebūtu tie nepiedošanas gadi-nebūtu tas viens tik lielais vārds-tēti ! paldies dievam ka vispār atskanēja ! No otras puses - labāk ja tētis būtu katru dienu skanējis ..bet kā ir tā ir :)

2008-09-28 19:32

runka: Protams - ir tā kā ir.... Vienkārši laikam patīkami ir, ka dzīve mūs visus beidzot salikusi pa pareizām vietām...varbūt :)

2008-09-28 19:36

homodauns: Atkal paurītī uzplaiksnija "Tētim vanadziņš" skumjās beigas ...vanadziņš pie loga tēti gaida ...bet..:((

2008-09-28 19:33

minncite: Bērni ilgi nepiedod..

2008-09-28 19:34

runka: ...ilgi... bet tagad es redzu, ka būs jau labi...:)

2008-09-28 19:37

Dzina1: arī pieguši vēl nespēj ilgi piedot...

2008-09-28 19:35

joga: Arii peec teeva naaves es vinjam neesmu piedevis.:)

2008-09-28 19:36

Pārējos 14 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.