Dienasgrāmatas (blogi)

vakar nedēļas nogurums lika manīt tā, ka 9os aizgāju gulēt. kā akmens nogulēju līdz 6iem, tad jau sākās brīvdienu saldums-vēl var pagulēt, var necelties, kača uz sāna, tā arī meklē kur tik siltāks. pacietīgi sagaida, kad grozīšanās beidzas un uzlec atpakaļ. šorīt jau tā kā mundrums, stresiņš.

nu apsmējos ka es atkal. jaunskungs pikšķerē. pīckkāts nopirkts par simtu. nu saki vēl, 19 gadu ir nopietns vecums.( nopelnītā nauda un drauga autoritāte) pat bērnībā, kad citi puišeļi ar koka puļķiem sēdēja upmalā, mans par to smīkņāja, jo kaimiņu puiki priekš kaķa jau saķēra. šodien ar, aizgāja ka uz upi, mētāt savu šimato. bet zivis, tāpat kā sēnes, jāzin viņu uzvedība, uzturēšanās vietas. nav jau veikala plaukts. bet labi, nesēž pie kompja. šodien  vismaz.