|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| priesteriene, 08-09-2008 10:42 |
|
22 |
Rīts, kā elles vārtu priekšā atvērās. Zeme ļima smagās ūdens lavīnas priekšā. Drūmās debesis, bet tik skaistas vakara gaismas pielietas, it kā dienai ar nakti mainītām vietām, dvēselei sajūsmu izbaudīt likušas... Notrīsēju dabas varenības priekšā.
Mirklis paskrēja ātri un skaistās dabasstihijas apjūsma jau pēc brīža bija jāpārtrauc. Atkal pienākumi, ātra pārslēgšanās pie lietām, kas nu jau ir neatņemama sastāvdaļa...Pirmdienas rīts. Jauna nedēļa, jauni izaicinājumi, jaunas apņemšanās.
Ielas pilnas un pārpilnas, mašīnu jūra, kas nepacietībā stumdās un grūstās. Sajukums un apjukums , un liela spriedze kā mākonis pacēlies virs Rīgas jumtiem...
Visapkārt tāda netipiska rosme, it kā cilvēki steigtu evakuēties no pilsētas. Un arī man gribas no visa tā bēgt, bet kur un uz kuru pusi? Apmulsums, kā nogurums..vien domās kavējos pie Tevis. Kur Tu esi šinī pūlī, kādas Tavas domas, kādi plāni? Vai tā arī paskriesim garām viens otram, aizmirstot par to, kas sirdij lika notrīsēt un iepukstēties straujāk?
Mēs ejam katrs pa savu ceļu, ejam lai nesatiktos, lai attālinātos, lai aizmirstu un padotos, vai tomēr lēnām virzamies uz jaunu satikšanos? |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
