Viņš bija kā uzburts uz mirdzošām lietām, 
Viņš pirka un pārdeva nedomājot, 
Tam patika staigāt pa slepenām vietām, 
Viņš mācēja paņemt bet neprata dot

Reiz vakarā vēlā ,kad tirgus jau beidzies, 
Pie viņa kāds dīvainis pienāca klāt 
Un jautāja vīram, kāpēc tu tā steidzies, 
Vai pārdosi to, kas tev vienmēr ir klāt

Viņš pārdeva dvēseli sirdi un sapņus 
Un kļuva tik bagāts, kā faraons kāds 
Viņš pārdeva cerības savas par naudu 
Un palika vientuļš un izputināt

To pameta vecāki bērni un draugi 
To pameta mīļotā nedomājot 
Šī pasaules kārtība laikam ir tāda, 
Ir lietas, ko saņemot, sirds jāatdod.

kaut ar jums un mani un mums tā nenotiktu.