Serena: Ienirt ezerā,
Zvaigžņu spulgā.
Blāzmotā vakarā...
Plaukstoši rudzi
dzeguzes dziesma.
Sirdī man aizdedz kvēlošu liesmu...

Serena: Stāvu pret viņu,
sasarcis kluss.
Pār lūpām- ne vārda,
Tās sastingušas dus.
Ak, nabaga es un nabaga viņa,
No prieka, no smaida uz sejas ne miņas.
Stāvam un raugāmies viens otram acīs,
Klusība ceram, ka kāds ko sacīs.
Bet vārdi nenāk, es mēģinu un ristos,
Ka derētu viens vārds, bet no tiesas bīstos.
Un viņa tāpat. It ka runāt nemāk.
Ai, kautrība, tevis dēl stulbi var sanākt.

Serena: :))

elfa: ..ui...nepavisam negribu iejaukties romantiskā gaisotnē..:)))...,bet nu-šitas labs ir,Klouzingiņ...:)))