Pārlasīju mīļākos fragmentus no "Mazā prinča". Domāju par pieradināšanu. Bail, bet tomēr...

"Lūdzu....pieradini mani!- viņa teica. Mēs pazīstam tikai to, ko pieradinām, - sacīja lapsa. - Cilvēkiem vairs nav laika neko iepazīt. Viņi nopērk pie tirgotāja jau visu gatavu. Bet tā kā nav tirgotāju, kas pārdotu draugus, tad cilvēkiem vairs nav draugu. Ja tu vēlies draugu, pieradini mani! -Kas tad jādara?- jautāja mazais princis. -Jābūt ļoti pacietīgam,- atbildēja lapsa.- Vispirms tu apsēdīsies zālē - tā patālāk no manis. Es tevi uzlūkošu ar vienu acs kaktiņu, un tu neko neteiksi. Valoda ir nesaprašanās avots. Bet ar katru dienu tu varēsi apsēsties mazliet tuvāk..."