|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| hannaaste, 07-08-2008 13:44 |
|
3 11 |
|
vakar bija interesanti. mans suns jeb intuīcija īstenībā nemelo nekad attiecībā uz sevi. par citiem-ja godīgi, neiespringstu, turos pie pašas novērotā, ar interpretācijām nesteidzos, daudzreiz visi gabaliņi "sakrīt"un iznāk bilde. bet sev ir sev. tā nu es ārsta kabinetā braucu ar kompjuterizētu velosipēdu. pirmo reizi. braucu, braucu. paiet brītiņš, kamēr saprotu, kā pareizi jāmin pedāļi, ārsts un asistents turpat, vienu brīdi paliek tā kā smagāk mīt, bet nu neko. kājas atstiept jau neļaus, braucam. viss beidzas, uz monitora 6 minūtes. man jautājums- tikai sešas, likās, ka vairāk. neviens nekā neatbild, kurš printē rezultātus, kurš ko kārto.beigās ilgums 9 minūtes, grūtākā braukšana ar bija slodzes palielinājums. visas izjūtas pareizas. jautājums-vai man pienācās no personāla saņemt informāciju par notiekošā norisi? kāpēc man pašai viss jāuzmin? līdz ehogrāfiskajai izmeklēšanai tik ilgi jāgaida, bet sajūtas neiepriecē. i varu nesavilkt, cik tomēr reizēm problemātiski ir. |
LeToi_DuMoi: Nu ta vismaz izklaidējies, ne?Nesapratu. #1 2008-08-07 13:47
Burve77: vajadzēja ar to velosipēdu izbraukāties pa ielu, tad visu saprastu:)) #2 2008-08-07 13:55
hannaaste: oi, jams bez riteņiem! tik pedāļi vien. un kompis tad astē vilktos, skaļi rībētu. ni, ni! #3 2008-08-07 14:52
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
