|
Kaut varētu es tik viegli un drosmīgi kā Tiritombas dzejā...........kur ņemt drosmi padomāt pa sevi ......
es Tevi palaižu vaļā
pa vējam, - kā cilvēki baložus laiž
palaižu bez sērām, ar skumju prieku -
lido, balodi mans!
es Tevi palaižu vaļā
brīvē, - kā termiņa galā zeku.
ej un neskaities atpakaļ -
te Tev vairs pieturas nav.
es Tevi palaižu vaļā
kā biti, kas pinusies mežģīnēs baltās
pie loga, - paņemu plaukstā,
atveru logu un lido!
viss! nu arī pati svabada būšu -
mums katram savs nesamais nesams.
tik reizēm starp baložiem, bitēm un gājējiem
es meklēšu neatcerēto .... |
