|
Dzīve kļūst arvien interesantāka, jo rodas jauni draugi no dzimtās puses, kas ar jaukām bildēm uzjundī daudz mīļu atmiņu.Cik taku nav izstaigāts pa šo pilsētu, cik bijis laimes un prieka dienu, bet arī skumjas, jo šeit sākās mana tēta ceļš uz Sibirijas ieslodzīto nometni.Atceros tās dienas, ko pavadīju pie Alūksnes cietuma durvīm,-25 grādu auksto janvāra rītu, kad sākās tēta moku ceļš. Un tad sākās manis pratināšana par kaut kādu žurnālu, ko bija izdevušas manas klases meitenes, izsakot atklātās domas par dzīvi ,ko nedrīkstēja teikt. Viss tas bija sen, bet liekas kā šodien...Ak, dzīve, dzīvīte! Cik skaista tomēr ir mana dzimtā pilsēta un daļa cilvēku, kas tajā mīt!
|
