|
Durvis ir atvērtas. Tu stāvi uz sliekšņa. Nē, - Tu esi gatavs iet pāri slieksnim; vismaz sirds jau ir ceļā, un sirds vienmēr sāk ceļu ātrāk, nekā plauksta uz durvju roktura vai kāja solim. Jo sirds zina mērķi.
Tātad: durvis ir atvērtas, un TU esi ceļā. Turpat vēl aiz muguras cilvēki un apstākļu sakritības, kas (kuri) TEV norādījuši virzienu, atklājuši, ka durvis IR, stāstījuši, cik skaista pasaule pārvērtīsies, ja (kad) TU esi... Jā, Tu to visu turi prātā, -bet šobrīd Tu stāvi vaļā pavērtajās durvīs un apjaut, ka viss, kas no atvērtajām durvīm redzams (un jūtams), tagad pieder Tev līdz apvārsnim viss.
Līdz pat tālum tālumiem viss tagad ir Tevis paša iepazīstams, iemīlams, atklājams, sajūtams, atgrūžams vai sirds tuvumā sasildām: viss tas, ko vien Tu pats atradīsi par sirds siltuma vērtu. Stāvēt uz sliekšņa un būt gatavam ceļam vienmēr nozīmē ne tikai burtiski iet, bet arī dzīvot izvēli... Dīvaini, bet aizvien biežāk sapratīsi, ka Tev pieder NE TIKAI tas, kas acīm saredzams, bet arī tas, ko var tikai sajust: nemiers, atrastprieks, zaudētmāka...
M.Laukmane....
Nu re, visa pasaule tavā priekšā..., nebaidies, uzdrīksties, smaidi...:) |
