Skatos kā līst un domāju, ka man un debesīm ir kas kopīgs. Pēc ilgā saulainā perioda nu gāž bez apstājas. Lietus kā asaras, kuras krājušās neizraudātas tik ilgi, kamēr pietrūcis spēka...

"Viņa raud un viņai līdzi raud mākoņi, viņa raud, bet tu jau tālumā nedzirdi"...

 Manī sajūtu mikslis: neizsakāms prieks par dēlu un kāds sen sakrājies rūgtums, kas būtu jāidzen laukā, lai varētu turpināk dzīvot...