|
UZVARA
Bļāviens, nolāpīts, johaidī ! Emocijas vienkārši bango un plūst pāri malām ! Mūsu sieviešu basketbola izlase tikko kā izcīnija ļoti svarīgu uzvaru pār Japānu un spēra ļoti platu soli pretīm tam lai spēlētu Olimpiādē Pekinā. Tā bija nežēlīga un grūta, fisziski smaga cīņa. Var teikt ka Japānietes pārleca pāri svām mazajam galvām un parādīja visideālāko spēli, visu vislabāko uz ko viņas ir spējīgas, savukārt mums jau no paša sākuma īpaši spēle neaizgāja kā gribētos ... Un tomēr kāpēc man patīk mūsu latvju zeltenes tā ?! : )Viņas vienkārši nepadodas bet cīnās līdz galam no visas sirds un dvēseles, sakož zobus pacieš sāpes, viens otru uzmundrina un kapā līdz pēdējam pieliekot vēl papilduis spēkus tad kad tieši tas ir visvajadzīgākais un kas arī salauž sīkstās pretinieces. Diemžēl kaut ko tamlīdzīgu no mūsu večiem es atceros tikai tālajā Turcijā, kad mūsu bāleliņus cīņā veda pēdejo desmitgažu Latvijas basketbola lielākais un nesamierināmakais cīnītajs - Kaspars Kambala. Kad viņsnav bijis un pat ar viņu citas reizes mūsu veči diemžēl ivsas svarīgākās cīņas ir zaudējuši vairāk vai mazāk apkaunojoši, iepretīm mūsu zeltenēm. Atgriežoties pie šhodienas spēles - protams ka vislielākie nopelni ir konkrēti vienai basketbolistei - Ievai Tārei. Kad nevienam nekrita, Jēkabsonei un citām vņa izšķirošos brīžos uzņēmās iniciatīvu un iemeta visu kas bija jāiemet, iedvesa papildus ticību komandai. Ļoti liels paldies un bučas uz visām iespējmām un neiespējamām vietām un viņa ir pelnījusi lai mēs viņu uz rokām nēsātu vismaz pa lidostu ! :) |
