Dienasgrāmatas (blogi)

zilaalillija, 11-06-2008 16:46		5 40
Rītā tiekamies, tikai man kaut kā sāk likties, ka varbūt nemaz nevajag ar viņu "iet līdz galam"? Ja nu nebūs tā kā es esmu šos 10 gadus izsapņojusi, ja nu vienīgais, kas paliks būs tikai sagrautas ilūzijas?? Es viņā biju iemīlējusies kā tēlā, nevis kā dzīvā cilvēkā un tagad, kad viņš pienāk tik tuvu, man kļūst bail, bail no nepiepildītiem sapņiem un tā, ka izsapņotais nebūt neatbildīs īstenībai, un tad būs vēl smagāk, jo tam sekos vilšanās, un jautājums kāpēc.... labāk, lai tas paliek skaists sapnis no kura negribas pamosties, nekā pēc tam sajusties kā salauztai laipai. Reizēm mūsu vērtību skala mainās un ne viss, kas kādreiz šķita tik vilinošs tāds ir arī tagad.

Komentāri

edmundsir: neaiziesi neuzināsi.Ja aiziesi neko jau fiziski nepazaudēsi.Iluzijas ir un paliek iluzijas.Tās nav jābaidās pazaudēt.Bet jau nu viņš ir tas...:)))

2008-06-11 17:01

edmundsir: 10 gadi nu gan ir pārspīlēti.No kura darba to nokopēji?

2008-06-11 17:02

INTIDE: Neaiziesi nožēlosi, aiziesi VARBŪT nožēlosi.... Izvēlies.....

2008-06-11 18:06

Marianna: Dzīvē vienmēr pastāv iespēja vilties. Ja neaiziesi jebkurā gadījumā noželosi. Un var jau neiet līdz galam.

2008-06-11 19:55

daiza: 10 gadus sapņots, tas ir par daudz. Iespējami, ka smagi vilsies. Pēc tik ilgām cerībām lielākoties nākas vilties, jo gan Tu gan viņš ir ļ oti izmainījušies. Bet ,labāk aizej. Varbūt tir ieši otrādi un notiek brīnums...

2008-06-11 22:27

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.