Dienasgrāmatas (blogi)

Vitalija, 30-04-2008 14:36

2 64

Spējā piedot slēpjas viss cilvēka dvēseles cildenums, viss viņa labais un skaistais. Piedodot savam ienaidniekam vai pāridarītājam, cilvēks sevi paceļ nesalīdzināmi augstākā pakāpē par naida turētāju vai atriebties kāro.

To gan ir teicis Egils Lukjanskis...

Varbūt,ka tā ir. Varbūt...

Mīlestība nekad neskatās pēc dzimšanas...

No bijušā nevar dzīvot, var dzīvot...

citi ieraksti Vitalija d-grāmatā

Komentāri

leone: Kāda ir piedošanas būtiba-nepieminēt?neņemt galvā?samierināties?

Lukjanskis ir eksaltēts dramatiskais maksimālists ar tendenci uz ārišķīgumu-cik var no viņa literārās ražas spriest.:))

2008-04-30 14:54

Vitalija: Nee,tā nav piedošanas būtība,jo visi šie varianti vienalga sēž iekšā un grauž,grauž,grauž... Ja var piedot,tad ar visu sirdi un dvēseli (ja prot), bet ja nē,tad nav vērts pat censties. Tā būs tā ārišķība.

2008-04-30 15:07

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.