Dienasgrāmatas (blogi)

bucene, 25-04-2008 22:52		9 33
Man grūti saprast,kāpēc tik jaukā pavasarī mūsu dienasgrāmatās tik daudz bēdīgu vārdu un noskaņu...Vai tik mēs nedomājam pārāk skumīgi par dzīvi,vai negaidām no tās nez kādus brīnumus...Vai nav tā,ka baidāmies savās sirdīs ielaist gaišākas domas un neprotam reizēm priecāties par to pašu mazumiņu,ko dzīve mums sniedz...Vai neesam pārāk prasīgi...

Komentāri

Dzina: Man šķiet, ka lielajā dzīves steigā mēs aizmirstam par prieku, ko sagādā ziedošas plūmes vai kļavas.... mēs katrs gaidām kaut ko īpašu...
to īpašo jau sastāda dzīves sīkumi... man.

2008-04-25 22:55

bucene: Jā,vai reizēm,domādami skumjas domas,vairs nespējam saskatīt skaisto sev apkārt. Līdz ar to viss rādās tikai tumšās krāsās,kaut apkārt ir tāds jaukums,kas varētu mūs izraut no tās pelēkās un drūmās ikdienas.Vai nav tā,ka mēs paši tam neļaujamies un spītīgi turamies pretī,kaitēdami tikai un vienīgi sev ?

2008-04-25 23:01

Gaisminja: Es nemaz netureetos pretii Tavaam magonjmaiziiteem.....Bet kur taas ir?:))))

2008-04-25 23:04

bucene: Magoņmaizītes ir cauru gadu,bet pavasaris četras reizes retāk:)

2008-04-25 23:07

Gaisminja: /reekjina - cik tas buutu - chetras reizes biezhaak dabuut magonjmaiziites/

2008-04-25 23:13

bucene: Tu visu pagriezi uz tām maizītēm:) Kad cepšu,noteikti atcerēšos Tevi,bet Tev jāapsola,ka tās Tev palīdzēs priecāties par pavasari un nedomāt bēdīgas domas:)

2008-04-25 23:19

Gaisminja: Nu, skaidrs, ka paliidzees! Man tachu vienkaarshi ir magonju truukums organismaa!:)))

2008-04-25 23:40

Pārējos 2 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.