Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 13-04-2008 01:16		11 31
klauvēju pie durvīm aiz tām bija tava sirds klusēji un es raudāju pāri pasaulei gājis biju izbrizdams purvus aizmirsdams sirdsapziņu es nodevu sevi un pakļāvu vējam sevi uz četrām pusēm pūst iepinos tavās matu cirtās reibdams no tuvuma un ļaujot, lai pielaiko mani kā zeķes uz randiņu posdamās viss, ko darīju - velti mans dimants ir mans posts ceriņi, kas pārdodas un krizantēmas,vāzē kas vīst ir jāceļas..jau seši pamalē aust jauns rīts mēs bijām un palikām sveši kaut kopā ir sapņota nakts..

Komentāri

forele: Ļoti labs, kurkurmīt.
Skumjš dzejnieks vienmērr ir uzrunājošāks par līksmu... vismaz ilgtermiņā. Diemžēl tā tas ir, priekš paša dzejnieka diemžēl.

2008-04-13 01:34

svechugaisma: Tā notiek , un tur neko nevar darīt. Gan atvērsies citas durvis...

2008-04-13 01:39

anina: Viena nakts ir 1. pārbaudījums saderībai!!!:))

2008-04-13 01:59

vanadziene: Pielaiko kopā zeķes vai kopā izsapņo nakti, vienalga sirds pasaka, vai palikt kopā vai iet katram uz savu pusi...

2008-04-13 02:30

Brivkalne19: Vilšanās Tevi bagātina un iekšēji stiprina, viss būs- OK!
Es zinu, ko nozīmē "dimants- posts", bet saviem Ceriņiem es ļoti uzticos un Brīnumam, kas tajos!
Lai vīst krizantēmas, kam vārgs un skaists mūžs, bet Ceriņi smaržos un drīz!!!!!!!

2008-04-13 04:23

le_chot: Mazliet skumji...par sirdsapziņu...

2008-04-13 08:52

SOLENA: Interesants,...bet kaut kas vēl trūkst....jeb maldos.....:)

2008-04-13 09:09

Pārējos 4 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.