Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 11-04-2008 11:23		3 34
Vakars ļaujos viļņiem, lai mani tie nes vētrā nemierīgi, nav droši, bet nekas dzintars nāk krastā, pilnas riekšavas jūras un saules mīlas bērni vai asaras, pie tā šūpuļa raudātas pusi no apelsīna saules pa daiviņai garšodams baudu tālu, bet tik tuvu, liekas,pasniegšu roku jūtot, teiksmains dārzs pavēni sola zem atvērtām debesīm klāju gultu roku pagalvī liekot ..par tevi šis stāsts lietus nespēj apdzēst uguni starp pērnām lapām kas kvēlo ir labi, Tu esi.. ar to pietiek.. .. es jūtos kā ceļa meklētājs.. tumsā un viens maldoties.. ieraugot uguni, eju uz to pusi.. bet uguns ir vēss, es nespēju sasildīties..ogles rokās ņemu, pirksti deg, āda čokurā, bet dvēselē siltums izpaliek.. es jūtu, ka es sildu un dodu dzīvību oglēm..

Komentāri

doroti: ai..cik trūvīgi..

2008-04-11 12:47

Vejslota: Nu, paldies!Kaut kas man arī tika! Jūtos, kā ogle! ..:))

2008-04-11 15:09

Brivkalne19: ŽĒL, KA TIKAI CEĻA MEKLĒTĀJS..., LAI GUNI SAJUSTU, JĀZINA MĒRĶIS, NEDER TAUSTĪŠANĀS UN TAD SANĀK- TIKAI OGLES..., labi,ja oglēm kas no Tevis tiek, tātad, ja ticēsi ļoti, iedegsies i liesma...Lai veiksmīte un laimīte pa priekšu iet( palaid abas), tad mīļo satiksi!

2008-04-11 17:36

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.