|
|
ESI dienasgrāmata
| Svētdiena 06-04-2008 00:17 |
|
22 |
|
Dažbrīd mēs nododamies neizbēgamiem salīdzinājumiem, ievietojot
pašreizējās attiecības iepriekšējo jūtu kontekstā.... viņa/viņš ir
vairāk tāda/tāds, nekā šitāda/šitāds..... tajā ziņā viņa/viņš ir
labāka/labāks nekā..... Salīdzināt ir cilvēka dabā- tikai ne tad, kad
runa ir par pirmo mīlestību. Varbūt tieši tāpēc tā allaž ieņem īpašo
vietu, uz visiem laikiem palikdama svēta un neaizskarama. Un tomēr, jo
vecāks un ciniskāks kļūst cilvēks, jo salīdzinājumi izvēršas
sarežģītāki un grūtāk izprotami. Sākam apzināties, ka pilnība
neeksistē, ka dzīvē pastāvīgi nākas saskarties ar kompromisiem un
upuriem. Hmmm, visļaunāk ir tad, ja kāds no pagātnes izrādās labāks par
civēku, ar ko esi kopā tagad, jo tad klusībā prāto: ja es būtu to
zinājis, varbūt nebūtu palaistas pa vējam iepriekšējās
attiecības........ Un atskan vienbrīd jautājums- kāpēc jūties
laimīgāka/laimīgāks ? Atbilde.... ja gluži vienkārši izdzirdi
atbildi-- tā ir pagātne, Tu= TAGADNE ! To nevar apšaubīt. Protams, es
mīlēju viņu. Tā bija. Bet Tevi es mīlu vairāk!!! To pat nevar
salīdzināt :)!!!!!!!!!!!................. Un tas ir vislabākis, ko
viens otram pasakām, turklāt viena vienīga iemesla pēc- to izjūtam abi ! |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
