|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| viltiigaa_aknudesa, 04-04-2008 18:06 |
|
8 12 |
pasaciņa par naivumu
- Nu, kas tur i? Stāstnieks jau notinās? Pelnrušķīte sēdēja uz pēļos zem milzīgā pieputējušā karaliskā baldahīna, nometusi kurpes un izstiepusi piepampušās kājas.
- Šķiet, jā. Lai gan vilks viņu zina
- Princis, pabīdījas malā gobelēnu, pieplaka pie slepenā lūramcauruma, kādu pilī bija vai ik uz soļa.
- Piegriezies! Pelnrušķīte bezspēkā nopūtās. Ceru, ka neparādīsies. Ceru. Galu galā kāzas nosvinētas, bet viņš vienmēr pēc kāzām notinas. To taču visi zina, visās pasakās tā ir. Bļe! Kā mani tās tupeles nomocījušas! Viņa bezspēcīgā niknumā aizspēra kristāla kurpīti pāri visai guļamzālei.
- Tu ko? Princis neizpratnē pagriezās pret viņu.
- Ko, ko? Uzkūko! Pamēģini pats šajās kristāla drausmās dienu nostaigāt! Kautri mīļi smaidīt, kniksēt, valšķīgi smiet par vulgāriem jokiem un vēl valceri uzgriezt
Neviens galma ortopēds vairs nelīdzēs.
- Bet tā taču pieņemts, - nedroši iebilda Princis.
- Pēēēņemc! Pelnrušķīte pārmēdīja. Tā vienmēr. Vo kā puisietis, tā noteikti princis kaut kāds sūda. Caradēls tups. Iekausta drakonu, un šim uzreiz puskaraļvalsts plus princese bonusā. Jebšu uz krāsns vizinās un neko nedara, bet pēc tam še ku re ku kā no gaisa šim trīsdesmit trīs vēlēšanās ar siļķes protekciju piepildās. Bet ja sieviete esi, tad vai nu septiņus maisus magoņu sēklu šķiro, iepako un merčendaizerē, iepuvušā ķirbī uz balli kraties, kristāla spāņu zābakos mokies. Vai sēdi purvā visu mūžu, kopā ar citām vardēm kurkstot un gaidot, kad kāds mudaks pamanīsies tev ar bultu pakaļā trāpīt! Vai trencies kā apmāta uz kaut kādu Ziemeļpolu pa Amundsena pēdām, kamēr sasodītais Kajs sēž, bulciņas rij un izklaidējas, puzli liekot. Gaida, kad atnāks vājais dzimums un nocels no tā pužļa, uz mājām aizvedīs, gultiņu uzklās, zupīti siltu ielies.
- No kā nocels? Princis pārjautāja.
- No tā! Tu tāds pats. Visu mūžu pilī, māmiņai azotē. Balles katru dienu, ikri un džems, piruetes un menueti. Un es jau tā, kas pie tevis klenderē kristāla kurpītēs, nevis otrādi. Redz kādi zamšādiņas zābaki, septiņreiz mērīti un desmit reizes šūdināti. Kaut aiz trejdeviņām zemēm ar tādiem špacierēt gurnus grozot.
- Es tak neesmu vainīgs, ka piedzimu princis, - viņš nedroši iebilda.
- Nav vainīgs viņš
Es, bļe, vainīga! Katru dienu no ausmas kā bitīte te izmazgā, te piekop, te nopucē. Es lūk vaiga sviedros sev labāku dzīvi esmu nopelnījusi! Nevis tie, kuri neko nedarot bikšu dibenus deldē! Nekas, gan es te kārtību ieviesīšu, dodiet tik man laiku.
- Šķiet, būšu pamatīgi ieberzies, - nodomāja Princis, taču skaļi neko neteica. Nosprieda, ka tas tāds mirkļa vājums, ko nav vērts pie lielā zvana kārt. Atpūtīsies, nomierināsies, un dzīvosim ilgi un laimīgi. Viņš bija kautrs, labi audzināts princis. Un ļoti, ļoti naivs...
P.S.
Tiem, kuriem nav svarīga pasaciņa, bet gan kas autors - neteikšu (un ja godīgi, neatceros, maziņš biju). |
kissa38: Ne jau velti pasakas beidzas ar precībām... #1 2008-04-04 18:13
Blaze: Super! :D Nu tak taisnība tai princesei!:DDDDDD :* #2 2008-04-04 18:19
anina: Katram sava taisnība, tik sapratnes ta nav!!! Skumji!! #3 2008-04-04 18:22
EX_saul_maas: eh...man dikti patika...;DDD #4 2008-04-04 19:51
puuce_puuce: Jā, loģiski padomājot, kāpēc gan ne... sūra, grūta dzīve, sūri, grūti vārdi.
Bet princis tomēr nepārliecina. Ja seko klasiskajiem priekšrakstiem, viņam pienāktos būt izlutinātam. Tādam, kuram mirkļa vājums ir attaisnojams tikai tad, ja uznāk pašam :P) #5 2008-04-04 20:28
Sveshiniece_ciemaa: A vot i nē. Ja no grūtas dzīves cilvēks kļūst truls un skarbs (kā P-rušķīte), tad vo kādas tad kļūst labs un iejūtīgs? domājams, ka no labas..kā princim..tikai viņš nav iemācījiet atpazīt tādas ļaunās proletārietes..:)..un dabūs ciest..kā jau visi labie zēni..:) #6 2008-04-04 20:48
maru: /aizdomājas par to bultu pakaļā.../ :P #7 2008-04-04 22:13
Pārējos 1 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
