|
|
JurisK dienasgrāmata
| Piektdiena 28-03-2008 00:08 |
|
27 |
|
Interesanti, katru dienu pārdesmit cilvēki kaut ko pēta manā anketā! Ko viņi tur atrod? Labi, tūliņ viens žēlabains stāstiņš a la tautas dziesma di dam di dam. Kādreiz senās jaunībsdienās kopā ar tādiem pašiem jauniem zēniem uz tankkuģa ar komsomoļsko-moloģožnij komandu aizkūlāmies tepat līdz Špicbergenai. Piestājām ostā Piramīda, nosaukta kalna vārdā, ap 1km augsts. Un mēs 4 jaunēkļi, nolēmām uzkāpt taj kalnā un ierakstīt piramīdas sienās savu meiteņu vārdus. Bija man toreiz varbūt kādi 23 gadi. Līdzi paņēmām parasta balta stikla pudeli uz kuras izsmalcināti vienkāršā stilā rakstīts -- spirt piķjevoj 96 gr., maizes doniņu un krāsas spainīti. Beigās uzrāpāmies kalnā un aizgājām katrs uz savu pusi rakstīt tos vārdus. Es ar uzrakstīju savas meitenes, skaistas un nepastāvīgas kā rīta rasa, vārdu, droši vien tas tur ir vēl aizvien. Varētu būt pats augstākais aiz polārā loka latviešu meitenes uzrakstītais vārds, rekords! Pēc tam izdzērām spirķiku tāpat no pudeles, uzgraužot ledu no akmeņu plaisām un maizes gabaliņu. Un laimīgi rāpāmies lejā. Mājās pārbraucot, uzzināju, ka meitene pie cita aizgājusi. Grimu es dziļās skumjās ilgi, gandrīz pusdienu! Bet tagad di dam beidzas - zeltu jūriņai neatdevu un savu daiļu augumiņu liku citā klēpītii, di daam!!! |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
