|
Es, kā kvēls un fanātisks zinātniskās fantastikas cienītajs, vienkārši nevarēju neizveidot šo DG ierakstu, veltītu šai skumajai ziņai ...
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
;>>>>>>>>>>>
Deviņdesmit gadu vecumā Šrilankā miris britu zinātniskās fantastikas rakstnieks sers Arturs Klārks, kura spalvai pieder "2001: A Space Odyssey", trešdien pavēstīja Klārka sekretārs.
"Viņš slēdzis acis uz mūžu. Viņam bija kardiorespiratora lēkme," sacīja rakstnieka personiskais sekretārs Roans da Silva.
Lielbritānijā dzimušais Klārks sarakstījis vairāk nekā 80 grāmatas un simtiem īso stāstu, un viņa rakstnieka karjera aptvēra septiņus gadu desmitus.
1940.gadā Klārks prognozēja, ka līdz 2000.gadam cilvēks sasniegs Mēnesi, taču speciālisti noraidīja šo ideju kā blēņas.
Kad 1969.gadā Nīls Armstrogs izkāpa uz Mēness, ASV paziņoja, ka Klārks "deva būtiski svarīgu intelektuālo stimulu, kas mūs noveda uz Mēness".
Pagājušā gada decembrī, svinot savu "90.orbītu ap Sauli", ievērojamais rakstnieks un zinātnes teorētiķis izteica trīs dzimšanas dienas vēlēšanās - lai piezvanītu citplanētietis, lai cilvēce pārvarētu savu atkarību no naftas un lai Šrilankā iestātos miers.
1945. gadā rakstnieks prognozēja, ka mākslīgie zemes pavadoņi reiz nodrošinās komunikācijas uz mūsu planētas (ģeostacionāro orbītu nereti pat pieņemts dēvēt par Klārka orbītu). AFP atgādina, ka toreiz rakstnieks par šo rakstu saņēma 15 sterliņu mārciņas, taču, ja viņš būtu izņēmis patentu, telekomunikāciju kompānijām vajadzētu ar A. Klārku dalīties savā milzu peļņā. "Jā, ļaudis jau runā, ka es būtu nopelnījis milzu naudu, ja pieprasītu patentu. Taču es to nedarīju, jo neticēju, ka tas notiks manas dzīves laikā," savulaik sacījis A. Klārks.
Līdzšinējā pieredze liecina, ka viņa prognozes piepildās ātrāk, nekā plānots, tādēļ jāatgādina, ka A. Klārks paredzējis, ka līdz 2030. gadam notiks pirmais cilvēces kontakts ar citplanētiešiem, bet līdz 2090. gadam tiks atrisināta nemirstības problēma.
Klārkam pieder ikdienā plaši piesauktais likums: Jebkura pietiekoši attīstīta tehnoloģija ir neatšķirama no maģijas, kas ir viens no viņa trim "pareģošanas" likumiem:
- Kad pazīstams, bet pavecs zinātnieks apgalvo, ka kaut kas ir iespējams, viņš gandrīz droši, ka nekļūdās. Kad viņša apgalvo, ka kaut kas nav iespējams, viņš droši vien kļūdās.
- Vienīgais veids kā atklāt iespējamā robežas, ir nedaudz tās pārkāpt, dodoties neiespēajamajā.
- Jebkura pietiekoši attīstīta tehnoloģija ir neatšķirama no maģijas.
Viena no viņa aktuālākajām idejām, kuru popularizējot viņs uzrakstīja stāstu "Debesu strūklakas"(Fountains of Paradise) ir saistīta ar t.s. kosmosa liftu ideju (superizturīgu trošu iekāršanu ģeostacionārās orbītās, kuras tad var izmantot, lai bezgala lētāk un vienkāršāk nekā ar raķetēm nogādātu kravas kosmosā). Lai arī kosmosa lifti vēl nav realitāte, darbs pie to veidošanas turpinās un atbilstoši dažām prognozēm, pirmie reālie eksperimenti varētu tikt veikti jau 2050. gadā.
Klārka stāstu krājums "Songs of Distant Earth" iedvesmoja Maiku Oldfīldu radīt tāda paša nosaukuma mūzikas albumu.
Viņa spalvai pieder arī viens no stāstiem uz kuriem tiek veidotas plašas atsauces citur literatūrā un kultūrā "Deviņi miljardi Dieva vārdu" (The Nine Billion Names of God).
Padomju laikos latviski ir tulkots Klārka stāsts "Delfīnu sala".
>>>>>>>>>>>>>
Personīgi man vislabākie un ģeniālākie šie autora darbi šķiet visa "Rāma"-s romānu sērija, kā arī sociāli-filosofiskās fantastikas žanra darbs "Pilsēta un zvaigznes". |
