|
Šī nakts laikam atkal ir tā nakts, ka nevaru tā vnk aiziet gulēt, neizliekot sevi uz "papīra"... Šoreiz atkal pa skumjo noti...par vientulību!!!
Savāda lieta tā vientulība - cilvēks var būt viens, bet nejusties vientuļš, cilvēks var nebūt viens, bet justies vientuļi, sieviete bez vīrieša jūtas vientuļa, bet reizēm vientulības sajūta neatstājas pat esot blakus mīļotajam vīrietim...Izskatās, ka tā glūn ik uz stūra!Kāpēc?
Tik analizēta, pētīta, apdzejota un aprunāta, bet vēljoprojām aktuāla!Manā gadījumā varbūt tā nemaz nav vientulība, bet depresija?Nē, tomēr vientulība, jo vienu reizi nedēļā es tāda nejūtos, bet depresijas gadījumā, kad grimsti tad grimsti.
Lai arī kā mēs to dēvējam, bet jūtu sevī dziļas ilgas pēc atklātas draudzības, patiesas mīlestības, vienkāršas sarunas, labas sabiedrības, pēc vienkāršas klusēšanas, kurā ieklausoties Tu saproti, ka arī tā ir labi - klusējot...Ir tāda sajūta, ka stāvu viena ar savām domām, saviem sapņiem un mērķiem un visa pasaule netverami virpuļo ap mani...Es tveru skatus un skaņas, bet tās man neko neizsaka. Es dzīvoju savā pasaulītē un reizēm, kad gribas ar to dalīties ar lielo pasauli, es saprotu, ka man nav ar ko dalīties, jo nevienam tas tik un tā neinteresē...nav jēgas neko teikt, jo mani tik un tā neviens nesadzirdēs... Esmu viena, lai gan ik mirkli kāds ir man līdzās.... |
