|
INTERNETA PELNRUŠĶĪTES MŪSDIENU PASAKA (jebšu kā miljonāri paši iekrīt klēpī ...)
Pasaule mūsdienās kļuvusi citādāka, un arvien vairāk cilvēku attiecības veido ar interneta starpniecību. Sportisti ir vieni no aizņemtākajiem ļaudīm, tādēļ nav brīnums, ka viņi izmanto internetu, lai atrastu savas otrās pusītes.
Piedāvājam nelielu interviju, kurā par amizanto iepazīšanos ar Aleksandru Ovečkinu stāsta viņa draudzene Jekaterina. Valentīna diena gan jau pagājusi, tomēr dienas kļūst aizvien pavasarīgākas, tādēļ vismaz noskaņojumu šis stāsts varētu uzlabot. Turklāt jāpiebilst, ka arī Latvijas sportistu vidū ir līdzīgi piemēri, un šāda iepazīšanās pat beigusies ar iestūrēšanu laulības ostā.
-Aleksandrs teica, ka jūs iepazināties ar interneta starpniecību?
Jā, iepazināmies mājaslapā «Odnoklassniki» (klasesbiedri - latv. val.). Jau ilgu laiku fanoju par Maskavas «Dinamo», un viens no maniem draugiem ir «Dinamo» futbola komandas vārtsargs Antons Šuņins. Bet viņam draugos ievēroju Sašu Ovečkinu. Uzklikšķināju uz viņa profila vienkārši tāpat, nemaz neticot, ka tas ir īstais, jo bieži sastopami viltus profili. Pastāv iespēja apskatīt, kurš ir apmeklējis tavu profilu, tādejādi kādu dienu pēkšņi saņēmu no viņa vēstuli, kurā viņš apvaicājās par mūsu kopīgajiem draugiem. Es atbildēju, taču neuztvēru to nopietni, jo domāju, ka tas nav īstais Ovečkins. Es pat viņam teicu, ka nav labi tēlot kādu citu personu. Bet viņš man atbildēja ar izbrīnu: «Vai tu man netici!!!???»
Neticēju viņam veselu nedēļu, kamēr viņš centās pierādīt savu identitāti. Viņš minēja vairākus «Dinamo» spēlētāju vārdus, taču šādu informāciju viegli var sameklēt internetā. Visbeidzot viņš teica: «29. novembrī nopērc laikrakstu «Sovetskij Sport» un tad tu pārliecināsies, ka nemeloju». Atvēru laikrakstu, un ieraudzīju teikumu: «Vēlos pasveicināt SPY!». Tas ir mans niks «Odnoklassniki» mājaslapā.
-Jā, es atceros. Ovečkins piezvanīja «Sovetskij Sport» žurnālistam Dmitrijam Česnokovam un palūdza, lai viņu nointervē. Nodomājām, ka tas saistīts ar runām par viņa jauno līgumu ar «Capitals». Taču intervijas beigās viņš pasveicināja SPY. Trīs mēnešus centāmies saprast, kas ar to bija domāts.
Tomēr es joprojām biju piesardzīga. Viņš lietoja tādus vārdus un runāja par tik nopietnām lietām, lai gan bija redzējis tikai manu fotogrāfiju. Kādu dienu viņš teica, ka viņam jādodas uz izbraukuma maču sēriju, tādēļ palūdza manu tālruņa numuru. Jau nākamajā rītā saņēmu īsziņu: «Sveika! Šis ir man tālruņa numurs ASV». Kopš tā laika mēs uzturam kontaktus nepārtraukti, un par to varētu uzrakstīt vēl vienu stāstiņu. Jūs neticēsiet, taču mēs sazinājāmies ik pēc pusstundas. Viņš sūtīja man īsziņas desmit minūtes pirms mača sākuma un pat pārtraukumos starp periodiem. Piemēram, «Domāju par tevi» vai «Šos vārtus guvu priekš tevis.» Tāpat viņš man zvanīja un mēs runājāmies pa divām stundām dienā.
-Interesantākais fakts ir tāds, ka novembrī Ovečkins sāka kļūt rezultatīvāks un krāja divreiz vairāk punktu nekā sezonas sākumā. Lūk, ko mīlestība spēj izdarīt!
Reiz Saša ar mūsu kopīgā drauga starpniecību nosūtīja man plīšu lācīti un ziedus - 51 sarkanbrūnu un baltu rozi, un pierakstīja zīmītē: «Tas ir nepanesami. Es vēlos tevi satikt. Pārtrauc mācības un atbrauc ciemos.» Un es devos uz ASV vēstniecību.
-Vai tad jaunai neprecētai meitenei nav grūti dabūt vīzu braucienam uz ASV?
Ir gan. Taču Vašingtonas «Capitals» atsūtīja man ielūgumu, kurā tiku dēvēta par Ovečkina draudzeni, tādēļ viss notika vienkārši. Diemžēl process gan bija ilgstošs. Es vēlējos paspēt nokļūt ASV līdz 27. janvārim, lai redzētu NHL «Zvaigžņu spēli», taču nepieciešamā intervija bija norunāta tieši šajā datumā.
-Varu iedomāties vēstniecības darbinieku pārsteigumu, kad teici, ka iepazinies ar Ovečkinu ar interneta palīdzību.
Jūs neticēsiet. Ierados Vašingtonā 7. februārī un jau nākamajā dienā devos uz spēli. Saša ļoti vēlējās gūt vismaz vienus vārtus, taču acīmredzot pārdega. Tomēr jau nākamajā mačā viņš sakrāja trīs rezultativitātes punktus. Pēc spēles, kamēr gaidīju Sašu vestibilā, ar mani iepazīties atnāca gandrīz visa komanda, ieskaitot galveno treneri. Viņi man teica: «Vai tu esi Aleksa meitene? Viņš par tevi ir tik daudz stāstījis!»
Saša ir ļoti romantisks cilvēks, tādu nav daudz. Runā, ka sportisti ir augstprātīgi un sarežģīti cilvēki. Tikai ne Ovečkins! Viņš nav tā audzināts, jo viņam ir lieliski vecāki.
P.S. Komandas treniņš ir beidzies, tādēļ ierosinu veikt mazu fotosesiju un palūdzu Aleksandru paturēt Jakterinu uz rokām. «Nekādu problēmu. Varu to darīt arī ilgāku laiku nekā tikai fotogrāfējoties,» atbild Ovečkins. No sākuma abi viens otru apskauj, bet pēc tam sāk skūpstīties.
Ievērojis jauno pāri, tuvāk pienāk arī Ovečkina komandas biedrs, viens no līgas visu laiku varenākajiem kaušļiem Donalds Brašīrs, kurš ironiski un vienlaikus sirsnīgi nočāpstina lūpas un lauzītā krievu valodā noteic: «Ja tebja ljublju (Es tevi mīlu - latv. val.)!» |
