|
Manai sīkucei šodien dzimumdiena. Jokaini, satiekoties ar viņas tēvu, sajutu saikni, kas nekur nav zudusi, bet apziņa, ka viņa izvēlētais ceļš ir viņa izvēle, mani stiprina! Laikam jau tā ir, ka mēs nevaram izdzīvot cita cilvēka dzīvi, jo katram tā ir sava, mēs varam pieņemt vai censties noliegt, bet tas neko nemainīs visā pārējā, viss notiksies,tā kā jānotiek!Mēs,taču, katrs izvēlamies kaut ko....vai aiz spītības vai apzinātas vēlmes, otram, tas gluži vienkārši,būtu jāpieņem! Savādāk, tā ir skriešana ar galvu sienā........un rezultāts ir tas pats, bet tikai traģiskāks......sasita piere, bet dzīves gaitas ritējums ,nemainīgs. |
