Cik mēs esam niecīgi Dabas priekšā! Šonakt, guļot zem siltas segas stiprā mūra mājā, klausoties, kā vējam pretī turas pat plastmasas logu rāmji,likos tik bezpalīdzīga. Un ja nu uzmaucas man viss logs uz kakla kā apkakle:)) Nieka vējš, gaisa plūsma- un no tā atkarīgs, vai sēdēsim tumsā, pie atkusuša ledusskapja, zem norauta jumta, un vāksim no ceļa gāztos kokus...vai labpatikā murrāsim .Lai jauka diena visiem un visām!