Dienasgrāmatas (blogi)

kokalitis, 22-02-2008 23:25		5 30
Uz kino aizgāju, filma jauka.Negāju viena biju kopā ar meitenēm.Viss burvīgi. Mājās ieslēdzu mūziku un uznāca velnišķīga nostaļģija.Variet smiet par mani, gulēju uz grīdas un klausījos līdz asaras pašas sāka ritēt pār vaigiem.Sapurināju sevi un nolēmu to uzrakstīt...skumji...dalīta bēda esot pus bēda...

Komentāri

byebye: nu kam tad tā negadās.....nekreņķē, tas pāries. un asariņas reizēm jāizlaiž....

2008-02-23 00:27

randija: Būs labi,viss nāk un aiziet tālumā...arī mēs...

2008-02-23 23:41

tumsaspukje: ...nevajag raudāt! Savas bēdas vai stresu vajag izdejot! Ne velti Aspāzija rakstījusi- Izdejot zvaigznes no grīdas! Nu arī viņai nav bijušas svešas mūsu problēmas...

2008-02-25 07:09

kokalitis: Paldies visiem par uzmundrinājumu.:)

2008-02-25 18:24

Kodiicis: eui! kas tās pa asarām!?! Tu man skaties! :) nav brīv! dabūsi no manis pa krāgu, ka sapurināšu...uzreiz vairs nebirs asaras, bet būs jāmūk no manis ;))

2008-05-31 19:45

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.