Dienasgrāmatas (blogi)

[never], 21-02-2008 20:19		2 49
Sievishkjiigais trauslums..? Atmineejos kaadu pastaastu, kursh sasniedza manis ausis pirms daudziem, daudziem gadiem.. tad taa. Sarunaajos ar kaadu jauneekli, kursh tikko bija zaudeejis dalju no savas dziives. Vinja staasts saakaas ar vaardiem - katru reizi, kad VINJA sasniedza manu redzeslauku, shkjita, ka pa rupjo asvaltu uz viegliem pirkstu galiem tuvojaas kristaala gulbis. Viens nejaushs solis, viena mazaakaa veeja pluusma vai nevilshus no koka kriitosha lapa un visss...shis traulsais skaistums sashkiidiis siikaas, smalkaas, shkindoshaas, saules apmirdzeetaas lauskaas. Porcelaana baltaa aada, lielaas zilaas acis, garie melnie mati...graciozaa kustiibaas, sajuuties kaa pasaulee aarpus realitaates... Zjeel, ka pat tik skaistam staastam speej buut ne visai labs nobeigums...

Komentāri

perpetuum_mobile: Viņa no šīs sajūtas sajuta riebumu. Viņa negribēja būt kristāla gulbis.

2008-02-25 17:40

[never]: sajust riebumu pashai no sevis? VIsnotalj savdabiiga teorija! :)))

2008-02-26 08:39

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.