|
|
ESI dienasgrāmata
| Trešdiena 20-02-2008 23:04 |
|
14 |
Hmmmm..... atkal gribētos uzzvanīt savam mammukam, taču..............
nepacels jau viņa klausuli....:(
Gribētu viņai pastāstīt, ka diena bij
jauka.... un pat neskatoties uz sarežģītiem risināmajiem jautājumiem-
aš jālemj cita liktenis.....
Jā, jāatzīst, ka ir cilvēki, kas skata "vīru pēc cepures"- vai esi
noderīgs, vai tik tu neapdraudi manu reputāciju, vai tik kāds
nepaskatīsies uz mani šķībi, jo atļaujos runāt ar to cilvēciņu, pār
kura galvu šobrīd birst ķengāšanās.......Uz tādu attieksmi, manuprāt,
ir 2 reakcijas- 1) neņem galvā, jo nespēj to
iespaidot; 2) pagriezies uz otru pusi un ej pa ceļu ar tiem
cilvēciņiem, kam nav sveša sapratne, labestība, līdzjūtība !!!!
Ir jau dienas nobeigums un skau- diena bij burvīga, jo spēju ar labu
vārdu viest līdzcilvēkā kaut daļēju miera sajūtu, jo saņēmu gaišuma un
jaukuma pārpilna cilvēka zvanu (un pat tas nekas, ka iepriekšējais
zvans bij pailgu laiciņu atpakaļ !!!), kas apliecināja, ka laika
intervālam nav nozīmes, ja cilvēks izjūt otru cilvēku ar visu sirdi !!!!
Un atkal es saku- esmu Dieva lolots cilvēciņš (nuuuuuuuuuu, ar pārbaudījumiem saviem viņš skopulībā neieslīgst arī gan!!!)
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
