Dienasgrāmatas (blogi)

Redzijs, 18-02-2008 11:46		2 106
Dažu sieviešu anketās atrodams interesants pašraksturojums, kas nedaudz atšķirīgās variācijās skan apmēram tā: "Ja aplauzīsi man spārnus, es lidošu uz slotas". It kā jau ideja skaidra - augstāk par visu viņas dzīvē vērtē brīvību. Tas tā cēli, pat varētu teikt - klasiski, jo arī franču lielās revolūcijas pamatvērtības, kā zinām, bija brīvība, brālība, vienlīdzība. Tajā pašā laikā, vai nav tomēr tā, ka katrai tā brīvības latiņa ir dažāda? Kādai, piemēram, pietiks, ja atļausi svētdienas vakarā TV paskatīties "Dejo ar zvaigzni", nevis pats tajā laikā ietiepīgi lūrēsi kādu "De facto". Vēl kāda toties būs gatava "lidot uz slotas", ja aizrādīsi, ka ne visai patīk viņas biežās izsklaides ar citiem vīriešiem. Bet lai nu kā - šis pašraksturojums tomēr ir brīdinošs - ja iekritīsi, vaino sevi.:)

Komentāri

pussirsnina: ...katrs, protams, var traktēt kādu teicienu kā vēlas, tomēr arī tiem, kuri ir to rakstījuši, ir pašiem savs skatījums uz vienu un to pašu...man arī vienu laiku šis teiciens bija modē, bet absolūti citā skatījumā nekā Tu to pasniedz! Mana doma bija, ka cilvēkam nedrīkst atņemt sapņus, cerības, viņa dvēselei ir jāļauj lidot... nu, apmēram tā...viss nav viennozīmīgs

2008-02-18 12:06

Redzijs: Teicienu var traktēt kā grib, tomēr drauda elementi tajā paliek jebkurā gadījumā. Vai pirmajam solim iepazīstinot ar sevi jābūt draudam? Pat ja runa ir par sapņiem un cerībām, kurus nedrīkst atņemt...

2008-02-18 12:13

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.