|
Drakula. Svešās asinis.
Šķiet, ka es ievilku elpu pirms pirmā cēliena un izelpoju pēc tam, kad norima pēdējie aplausi. Džilis kārtējo reizi ir apliecinājis sevi un mūzika bija ideāla. Tās domas bija ideālas. Ka naglai uz galvas, kā kulaks uz acs. Skaļi izteikts tas, kas bija/ir man galvā. Mēs visi esam retranslatori, visu pērk un pārdod, cilvēki pieplok pie TV ekrāniem, veidojot skandālu reitingus; mēs baidamies mirt un galu galā nomirstam šo baiļu dēļ; mēs baidāmies nāves un baidāmies tā mirkļa, kad jāmirst, lai gan iespējams tas ir vienīgais mirklis, kā dēļ ir vērts dzīvot. Un galu galā dzīvē ir tik maz to mirkļu, kad dzīvojam, un tad vēl mēs baidāmies.
Pārāk daudz baiļu tādam vienam cilvēka mūžam. Pārāk daudz.. cilvēks vairs nav brīvs - lai gan tas ir mūsu kā cilvēku, cilvēcisku būtņu galvenā priekšrocība - būt brīviem. Dīvaini, ka visu mūžu mēs tiecamies pēc pretējā..
Nebaidies, ka sāp, jo sāp jau visu mūžu; tādēļ, cilvēk, atceries, ka esi radīts brīvs. (..) vienīgās jūtas bez viltus - ir sāpes. |
