| FILMAS | APSVEIKUMI |
|
| |||
|
|
Iepazīsties
400 lietotāji on-line
85 jubilāri
Populārākie
Iztaujāšanas centrs
Vakara plāns
Skaties
Foto albumi
Foto vērtēšana
Lasi un piedalies
Pieredzes apmaiņa
Interešu grupas
Dienasgrāmatas
Dzejoļi - dzīvā dzeja
Noderīgi
Sapņu tulks
Filmas, kino
Apsveikumi
Par oHo.lv
Palīdzība
Atsauksmes
Reģistrētiem lietotājiem
Reģistrēties
Aizmirsu paroli!
|
Dienasgrāmatas (blogi)
runka: Varētu jau piekrist, ja vien nemulsinātu tas, ka šoreiz Dievs atstājis mazo puisēnu bez iespējas pieķerties tēta stiprajai rokai...:(
#2 2008-02-07 23:09 Maaminja: Uz šo jautājumu konkrētas atbildes nav..es pat reizēm domāju, ka tas mums katram kaut kur zvaigznēs ierakstīts- cik dzīvot un kā aiziet. Bet par tiem, kas aiziet labprātīgi, man radusies tāda doma, ka tie ir ļoti intraverti cilvēki, kas nonāk konfliktā ar sevi un pasauli un sajūtas nevajadzīgi. Iedomājos, ka arī bija brīdis, kad neredzēju nākotni, bet pasaulē bija kāds( bērni)kuram es nedrīkstēju nodarīt tādu sāpi..un tā cēlos un gāju. Jutos vajadzīga...tas attur no izšķirošā lēmuma- aiziet.
#3 2008-02-07 23:09 runka: Jā, laikam jau likteņzvaigžņu perfokarte ir tā precīzākā dzīves skaitļojamās mašīnas komandiere...
Bet tā jau tie palicēji rod spēku dzīvei, kas turpinās: sākumā dzīvo dēļ tiem, kam ir vajadzīgi, tad pienāk brīdis, kad no jauna iemīli sevi...un tad nav tālu laiks, kad iemīli vēl kādu citu un tevi kāds iemīl... Nekas jau neapstājas, tik kāds laika sprīdis ir tāds klusāks un smagāks... #7 2008-02-07 23:15 klemans: šķiet es laikam arī te vēl esmu tikai virna iemesla pēc, negribētu ka kāds manam mazajam saka"nē, mamma vairs nekad neatnāks. viņa ir mirusi"
#4 2008-02-07 23:13 byebye: nenormāli grūti par to domāt.......pat briesmīgi-iedomājoties, cik vientuļam jājūtās cilvēkam tādā brīdī.
#6 2008-02-07 23:14
Pārējos 4 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji. Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji. | ||||||||