Dienasgrāmatas (blogi)

viltiigaa_aknudesa, 07-02-2008 10:35		7 18
Prozit! Kaut kā viss škiet savērpies, samezglojies, ka vairs nezini, no kura gala pārsist vārītas olas čaumalu, nezini kam sliktas redzamības un apgrūtinātas dzirdamības apstākļos atklāt savas dvēseles dzīles. Demarkācijas līnija starp labo un ļauno nobīdījusies, bet svaigi uzartajā, vēl kūpošajā laukā redzamas nekaunīgu pakavu pēdas. It kā nekas nav noticis, taču mieles palikušas (osadok ostalsja?). Par spīti gadu rūdījumam ļoti jūtīgi uztveru netaisnīgumu un melus, lai gan saprotu, ka tas ir infantīli. Tādās reizēs vēlme pateikt ko asu, taču tad jau nebūšu labāks. Bet tik derdzīgs nevēlos būt, gribas būt labajam, vismaz savās acīs, jo dieviņam pohuj ? viņš tāpat visu zina, un pārējiem arī pohuj, jo tie tāpat visu labāk zina. Tad sāc novērtēt cilvēkus, uz kuriem vari paļauties, nu ne jau tā, ka šie akurāt kreklu vilks nost un tev sagriezto pirkstiņu apsies, bet tādus, ar kuriem po dušam vari parunāties, ja vēlme, un vari nebīties kālija cianīda kristālus konjaciņa glāzē vai anonīmas vēstules VIDam. Tos pāris, trīs-četrus draugus, kuriem no tevis nekā nevajag, tāpēc viņi tevī neviļas, kuriem tu vienkārši patīc. Un kuri tev patīk šī vienkāršā iemesla dēļ. Savākt viņus vienkopus krodziņā, dzīvoklī, uz jahtkluba steķiem, ātri, bet bez steigas saliet brjūno pinģerotos. Nopietni, kā pieaugušie to dara. Uzsmaidīt katram, jo mīli viņus visus, gudrīšus un pofigistus, plātīzerus un klusos ģimenes papučus, ar kuriem esi pazīstams gadu strēķi, simtiem cigarešu bloku un cisternu alkohola. Neko neteikt, saskandināt, piemiedzot acis skatīties nekur tālumā un sajust, kā spirts izsilda barības vadu līdz kuņģim. Ieliet nākošo. Un parunāt ne par ko. Viņi runā, tu klausies, tu runā, viņi klausās. Vai neko nerunā, klusējot saskandina. Glāzēs mīksti šūpojas konjaciņa lāse, un jūties starp savējiem. Mani draugi, tie, kurus vēlos satikt vēl un vēl. Nekā lieka, tikai viņi. Viss liekais tur ārā. Aiz muguras. Izsvītrots. Un vantis vējā zum kā bites.

Komentāri

Magoni: Patiesās vērtības izkristalizējas un novērtējas tikai laika gaitā.Un arī ne visiem dots to saprast.Prieks par Tavu esību un redzību. Lai veicas.

2008-02-07 10:40

Duujs: Arī Tevī interesantas domas šodien pa galvu maisās. Varbūt ne šodien. Jau senāk. Tikai šodien izklāji uz apskati. Sev. Citiem. Ir labi - spēt salikt pa plauktiņiem jēdzienus "draugs", "paziņa" un spēt nodalīt to robežu, kur draugs ir īsts vai tikai šķietams. Tev, kā izskatās, šī robeža ir novilkta godam. Visu cieņu. Domāju, ka viņi šīs pārdomas spētu novērtēt. Vai jau ir paspējuši to izdarīt.

2008-02-07 10:43

maru: ...reizēm ir forši arī iedzert naktī skvēriņā, vai citu nakti, šim pašam skvēriņam garām skrienot, noraidīt aicinājumu pievienoties... Eh, jaunība! :-)))) /sabijusies/ vai! ko es te muldos?

2008-02-07 12:55

viltiigaa_aknudesa: Nu tā jau ir. :)

2008-02-10 07:44

Otija: ...un zini, ko vēl...par to uzticību un uzticēšanos.....ir tāds jauks teiciens - netici nevienam un nekad.....tad nu ziniet - tā ir un nekas mani vairs nepārliecinās par pretējo.....Skumji, bet fakts.Punkts.

2008-02-07 17:00

viltiigaa_aknudesa: Jautājums, vai ja cilvēks pats par sevi nevar 100% garantiju dot, ka viedoklis nemainīsies, vai viņš tiesīgs no otra šādas garantijas pieprasīt? :)

2008-02-10 07:43

rudensnakts: kurš ga var simtprocentīgi būt drošs pats par sevi, kur nu vēl otru cilvēku?...

2008-02-17 19:42

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.