........... ja gribat redzēt pasaules nepateicību par labu audzināšanu aizejiet uz Rīgas centrāltirgu piena paviljonu. Sen nebiju bijusi iegājusi apskatīt, kas notiek, vai sejas ir mainījušās vai tās pašas. Veru durvis vaļā pretī acu skatienam raugās pakārti reklāmas dēļi. Visi jau protams par pārtiku. še ku reku viens pa starpai "Ķekavas - labi audzinātas vistas". Es sirdī nopriecājos, kur vēl šajos laikos sastapt labi audzinātas. Steidzu skatīt .............. kad aizgāju līdz letei.......... sirds sažņaudzās , ak iedomājies par to, ka labi audzinātas, par to, to ,to tiek vistas noplūkātas plikas, iekšu vairs nav un piedevām vēl citas sadalītas pa kauliņiem. Mjaaa, labi audzināšana ar garntiju, nečiepstēs, nekladzinās olas vairs nedēs. .... :) :) :)

................ asariņu kabatslakatiņā noslaucīju, devos sirdi mierināt, pa ceļam gadījās piena produktu letes. Jau no tālienes acīs iekrīt spilgti dzelteni krāvumi stiklotās letēs. ..............neviļus domas aizskrēja sirmās bērnību dienu vasarā, kad uz siltas rupmaizes smērējām biezā kārtā dzelteno lauku sviestu.................. mjjjjjjjjjjj, ņamīgi ,ļoti bija, ak kā gribējās vēlreiz baudīt šo garšu, pēc sirdī izsāpēto sāpi par noplūkātām perspektīvām vistām.

pieeju letei klāt lai iepazītos ar dzelteniem krāvumiem, uz tiem virsū uzraksts - Sviests. Blakus stāv kundzīte gados , kas vēlas no šī krāvuma arī ko iegādāties. "Sakiet lūdzu , no kā sviests ir gatavots ?". "Sviestā ir viss kas, ko vien var ielikt, tikai nekas no govs piena.  "  Mana siltā rupjmaizes šķēle ar kūstošo sviestu, manas sirmās bērnības atmiņas izkusa..................