Jauks cilvēks atsūtīja tik simpātisku  J. Osmaņa dzejoli:

"Ne mēli trīt,ne ausis spicēt, ne vieglprātīgi spēlēties,-
Man gribas ļoti,ļoti ticēt un gribas īsti vēlēties...
Būs Laimes māte labvēlīga un liktenis man talkā nāks,
Vēl sirdī skanēs gaiša stīga un dienu grūtums nenomāks!
...Vēl ilgi,tālu iet,vēl steigties,vēl siltu roku plaukstā just!
Bet, Dieva dēļ, tik nepārsteigties, no sirds, no acīm nepazust.

Paldies!