|
Aizvakar sapnī es ļoti raudāju. Īsti neatceros kontekstu kādēļ un par ko, pamostoties atminējos tikai raudāšanu. Nav īsti skaidrs, kas notiek ar manu zemapziņu.. tā dīvaini spēlējas vai arī tajā kāds spēlējas.
Es saprotu vien to, ka man nepatīk ikdienība un rutīna. Vajag radošumu. Vajag pozitīvo stresu un (iz)degšanas simptomus, jo tikai tad es jūtu, ka esmu, eksistēju, ka dzīvoju. Visādi citādi man šķiet, ka tā ir mērena dzīvības vilkšana. Darbs, mācības, draugi, ģimene. Kārtējais kāmiša ritenis.
Vajag kaut ko vairāk. |
